20. oktobrī projekta “DINNOCAP” ietvaros tika aizvadīts Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) organizēts seminārs “Aktualitātes e-CMR un kravu pārvadājumu digitalizācijas risinājumos un rīkos”. Seminārā piedalījās dažādi transporta nozares pārstāvji, kā piemēram, Satiksmes ministrijas pārstāve Olita Magone, Rīgas brīvostas pārvaldes projektu vadītājs Artūrs Zandersons, MAPON direkotrs Ingus Rūķis un citi.
Seminārā piedalījās arī Latvijas nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas LAFF prezidents Aivars Gulbis, kuram ir savs redzējums par eCMR ieviešanas projektu.
Viņaprāt, eCMR ieviešanas problemātika, galvenokārt, ir loģistikas operatoru sistēmu nesaderība ar valsts institūcijām. Lai projekts izdotos veiksmīgs, valsts institūcijām ir jāizrāda vēlme un interese sadarboties ar nozares speciālistiem un ieviest vienotu sistēmu, pieņemot elektroniskus dokumentus gan vienas valsts ietvaros, gan pārrobežu gadījumā. Normatīvo aktu ieviešana, kas ir vistiešākais likumdevēju uzdevums, diemžēl, nav izpildīts.
Seminārā tika apspriests arī punkts, kurā minēts, ka piegādes ķēdes dalībnieki nevēlas ieviest eCMR, kas ir absolūti nepareizs pieņēmums, jo ikviena uzņēmēja interesēs ir kļūt efektīvākam un samazināt izmaksas. Ieviešot eCMR tiktu samazinātas izmaksas uz kravu apstrādi, institūcijām (administratīvās izmaksas), kā arī kontrolējošās institūcijas efektīvāk veiktu savu darbu.
Apsveicama ir vēlme DIGINNO projekta ietvaros risināt šos izaicinājumus, bet, ja runā par vienotu Eiropas Savienības digitalizāciju, tad ir nepareizi veidot sistēmu, kas būs derīga vienā noteiktā reģionā un visdrīzāk nebūs izmantojama kopējā ES tirgū. A. Gulbis uzskata, ka programmatūras arhitektūra ir veidota nepareizi, jo taisīta ar domu, ka katrā valstī ir savs reģistrs, kuri savā starpā sazinās, taču atkal var nonākt līdz dažādu ātrumu Eiropas un atšķirīga protokola katrā no tām.
Šaubas rada arī projektu ieviesēju kompetence, jo netiek pārstāvēts ne lokāla līmeņa uzņēmēju asociācijas (LAFF; LA), ne globāla (FIATA), kā arī starp ieviesējiem nav VID un Muitas pārstāvji. A. Gulbis apšauba arī projekta grupas spēju pieņemt lēmumus saprātīgā termiņā, jo līdz programmatūras izstrādes iepirkuma izsludināšanai bija nepieciešami 3 gadi.
Turpmāk ministrijai būtu vairāk jāpievēršas normatīvo aktu un likumiskās bāzes veidošanai, un mazāk – IKT risinājumiem. Tā kā projekta ieviešana ir cieši saistīta ar budžeta līdzekļiem, tad projekta prioritātes var tikt ietekmētas, mainoties politiskajiem, nevis ekonomiskajiem principiem.
LAFF viedoklis tika apspriests ar LDDK ekspertiem, un saņemts to atbalsts, kam sekoja LDDK lūgums SM iekļaut darba grupā LAFF prezidentu Aivaru Gulbi, kā LAFF un LDDK pārstāvi.
