Šī gada 22.martā notika diskusija par Latvijas ostu pārvaldības reformu, kurā piedalījās Latvijas valsts institūciju pārstāvji un uzņēmēji. Diskusiju varēja vērot tiešsaistē un LAFF pārstāvji izmantoja šo iespēju, tā kā tas skar kravu pārvadājumu nozari kopumā. Diskusiju vadīja Jānis Domburs.
Diskusijas sākumā Satiksmes ministrs prezentēja savu skatījumu par reformu, kas paredz lielo ostu kļūšanu par kapitālsabiedrībām, līdzīgi, kā tas ir Tallinā, Klaipēdā un Helsinkos. Ostu pārvaldības reformas mērķis ir stiprināt kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju, kā arī mazināt politisko ietekmi, kāda tā bija 90.gados. Tāpat mērķis ir nodrošināt atklāta tipa konkursu valdes un padomes locekļu izvēlē, palielinot iespēju izvēlēties labāko no profesionāļiem. Satiksmes ministrija apgalvo, ka Eiropas komisiju konsultācijās panākts, ka reforma tiks veikta saistībā ar ostu regulām.
Tiek plānots, ka likumprojekts valdībā varētu nonākt sešu līdz deviņu mēnešu laikā. Kā uzsvēra T. Linkaitis, ostu pārvaldības reforma ir par juridiskās formas maiņu.
Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors A. Maldups komentēja, ka grozījumi likumā ir mazākais, par ko šobrīd būtu jārunā. Vairāk būtu jāapspriež, kāpēc krītas tranzīta kravu apjoms līdz ar energo kravu kritumu. Viņaprāt, pretī būtu jāliek industriālie parki un citi pakalpojumi ar pievienoto vērtību.
Uzņēmēju pārstāvis J. Kaselis atzīmēja, ka ostās strādājošie uzņēmēji ostu pārvaldību reformai nepiekrīt. Kā arguments pretējam viedoklim tiek pausts reformas vīzijas un plānojuma trūkums. Ne viens vien diskusijas dalībnieks vairākkārt uzsvēra, ka reformai trūkst ekonomiskās analīzes un nav bijis pietiekami efektīvu dialogu ar uzņēmējiem. Diskusijas dalībnieki aicina pārrunāt šo jautājumu Latvijas ostu, loģistikas un tranzīta padomes sēdē, kas pēdējo reizi norisinājās tikai 2020.gada 15.jūlijā.
Izskanēja arī vairāki viedokļi idejai, ka Rīgas ostai un Ventspils ostai būtu nepieciešams pārņemt “Liepājas ostas modeli”, kuras valdē ir ne tikai pašvaldība, bet arī uzņēmēji un komersanti. Kā pamatojums šai idejai tika norādīts Liepājas ostas kravu apjoms, kas, pretēji citām ostām, nav krities.
Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs U. Sesks diskusijā uzsvēra, ka valstij nav jāiesaistās biznesā, tāpat arī, ka uzņēmēju iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā nav nekas slikts. Kā piemērs tika minēts Somijas osta, kur daļu ostu pārvalda privātie uzņēmumi un otru daļu – pašvaldības. Liels uzsvars tika likts uz to, ka reforma nedos ekonomisko attīstību, kas ir pamatots iemesls ieklausīties uzņēmējos.
Kādi ir secinājumi par ostu pārvaldības reformu no uzņēmēju skatu punkta
- Reforma nav risinājums jau esošajām ostu problēmām, kas saistītas, piemēram, ar infrastruktūru;
- Nepieciešams turpināt diskusijas kopā ar uzņēmējiem, veidojot konsultatīvās sēdes, it īpaši kamēr ostās ir kravu kritums;
- Jāuzstāda konkrēts termiņš, kādā plānots īstenot ostu pārvaldības reformu, kas interesē investorus un bankas, kas izsniedz aizdevumus;
- Nepieciešams ekonomisks pamatojums reformai.
Tālis Linkaitis, neraugoties uz ostu pārstāvju un uzņēmēju iebildumiem pret SM reformu ostās, nesteidzas pieņemt sasteigtus lēmumus, taču novērtēja diskusiju kā labu un kopējo bildi papildinošu. Tiek arī norādīts, ka līdz šim reforma esot apspriesta ar visām iesaistītajām pusēm un ekonomiskajā ziņā ostu komersantu darbība netiks ietekmēta.
Lai atgrieztu Latvijas ostu līderību Baltijas valstīs, šobrīd tiek veidota grupa, ar kuras palīdzību definēs konkrētus mērķus un darbības plānu- kā uzlabot Latvijas ostu sektora darbību.
_thumbnail.jpg)
_thumbnail.jpg)
